…and enjoy your life :)
All is full of love
13 May
Dievs, ieklausoties dzīvnieku balsīs un koku šalkās, ūdens burbuļošanā un putnu čalās, vēju gaudās un pērkonu dārdos, it visur un visā es samanu apliecinājumu, ka Tu esi nedalāms; ar sirdi un dvēseli es jūtu, ka Tu esi augstākā vara un zināšanas, augstākā gudrība un augstākā tiesa. Es redzu Tevi ikkatrā pārbaudījumā, ko izbaudu uz savas ādas. Dievs, izdari tā, lai tava līksme būtu arī mana līksme! Lai es būtu tavs prieks, tas prieks, ko ikkatrs Tēvs jūt par savu dēlu. Un, lai miers un apņēmība mani pavada, atceroties Tevi brīžos, kad ir grūti pateikt – es mīlu Tevi.
/P.Coelho “Aleph”/
Zaļā iedvesma
11 May
Zinātnieki ir pierādījuši, ka skābekļa trūkums šūnās rada smagas saslimšanas, jo organisms it kā saskābst. Šo procesu pastiprina dzirdēti un izrunāti rupji un aizvainojoši vārdi, skaļa, citus traucējoša mūzika, bērna izmisīgas raudas, greizsirdība, atriebības kāre, pārstrādāšanās un pārāk ilga TV raidījumu skatīšanās, kā arī liela daudzuma gaļas produktu, dzīvnieku tauku, zivju, olu, sālījumu un marinējumu lietošana uzturā.
Organismu ar skābekli apgādā smaidi, smiekli, apkampieni, komplimenti, atslābinoša masāža, pastaigas svaigā gaisā, puķes un zaļie augi, dārzeņi, augļi un ogas, kas palīdz uzturēt organismā sārmainu vidi un spēju pretoties infekcijām.
Cilvēkam ik dienas ir nepieciešami augļi, dārzeņi un dažādi zaļumi, jo tie satur visus organismam tik nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Augļi un dārzeņi sabalansē skābju un sārmu līdzsvaru, jo tajos ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz attīrīt zarnu traktu.
Zaļumi ir hlorofila krātuve. Hlorofils ir tikpat svarīgs kā saules gaisma. Tas ir kā šķidrināta saules enerģija, un, to lietojot, mēs savus iekšējos orgānus vārda tiešā nozīmē peldinām saules ezeros.
Organisma atveseļošanās un ķermeņa uzturēšana labā fiziskā un garīgā formā sākas ar attīrīšanos no kaitīgajām vielām.
/Akvelīna Līvmane “Zaļās iedvesmas grāmata”/
EAT MORE FRUIT :)
Beznosacījumu Mīlestība
2 May
Kas ir Beznosacījumu Mīlestība? Tā ir tāda Mīlestība – kas tiek sniegta, BEZ vēlmes saņemt ko atpakaļ, pat Mīlestību. Tā ir tāda Mīlestība – kas atzīst, pieņem un ciena VISAS lietas, pat tās, ko nesaprot.Tā ir tāda Mīlestība, kas liek mums starot savu Gaismu spoži pat tad, kad neviens to neredz. Tas ir veids, kā mums būtu jāmīl sevi un vienīgi ar šāda veida Mīlestību mēs varam brīvi dalīties ar citiem. Beznosacījumu Mīlestība ir visvarenākais spēks Visumā, un tanī nav nekā no vājuma un bezspēcības, jo tā ir enerģija, ko nevajadzētu sajaukt ar mīlestības emociju.
Vārds „mīlestība”, ko mēs lietojam, lai aprakstītu savas attiecības ar tiem no kuriem mēs saņemam labvēlību vai ceram gūt pieņemšanu tā ir trīsdimensiju enerģija, un tātad ar visām šaubu un baiļu niansēm, kas ir daļa no mūsu 3D pasaules. Emocionālā mīlestībā mēs varam būt vāji un ievainojami, nedroši un sapinušies. Daži mūs mīl. Vai mums ir jāmīl viņi? Vai mēs esam (viņi ir) šīs mīlestības cienīgi? Emocijas tāpat sakņojas arī pagātnē. Mēs mīlam, atbilstoši savai karmai, savai emocionālajai DNS daļai, savai vēsturei un savas Dvēseļu grupas dinamikai. Emocionālā mīlestība ir nosacīta un apšaubāma – Beznosacījumu Mīlestība tāda nav.
Beznosacījumu Mīlestībai nav nekāda sakara ar to, ko mēs pret citiem izjūtam. Mīlestības Enerģiju mēs bieži jaucam ar jūtām. Taču tad, kad mēs uzlūkojam to kā Gaisu, kuru mēs elpojam, viss kļūst vienkārši saprotams un uzskatāms. Gaiss ir VISUR, tas ir Dzīvības esence, VISIEM nepieciešams, un BRĪVI pieejams. Tas nenosoda, netiesā, neierobežo un nekritizē. Tas svētī un uztur dzīvi BEZ ierunām. Mēs varam savienoties ar gaisu vai nē tā ir MŪSU izvēle, tāpat arī citi var savienoties ar mums vai nē, un mēs varam savienoties ar citiem VISAS tās ir IZVĒLES. Taču kad mēs APZINĀTI izvēlamies ATRASTIES šinīs vibrācijās. Mēs vienmēr piesaistām AUGSTĀKOS trešās dimensijas aspektus, jo PAŠI mēs šinī vibrāciju līmenī jau atrodamies.
Kad mēs atrodamies savās AUGSTĀKAJĀS vibrācijās Beznosacījumu Mīlestības līmenī un kad mēs atraisāmies no emocionālām piesaistēm, mēs esam atvērti šīs enerģijas dāvāšanai un saņemšanai. Ar katru ieelpu mēs Beznosacījumu Mīlestību saņemam, un ar katru izelpu mēs dalāmies tanī ar pasauli. Līdzko Mīlestība skar mūsu vibrāciju lauku, tas svētī un paceļ mūs. Un kad mēs dāvājam to brīvi citiem, mēs dalāmies ar viņiem šinī svētībā. Kad mēs sākam uztvert Beznosacījumu Mīlestību no šāda vienkāršības līmeņa, viss sāk noritēt bez pūlēm, un atrodoties APZINĀTI šinī vibrācijā, mēs arī kļūstam pievilcīgi visai tai emocionālajai mīlestībai, kuru mēs paši sev vēlamies.
/20.02.2012, caur Jennifer Hoffman/
Teksts ņemts no http://vestijumi.lv/
Tags: atziņas, Divine love
Kā sasniegt kalna virsotni
27 Apr
Izvēlies kalnu, kurā tu vēlies uzkāpt.
Neietekmējies no tā, ko saka citi cilvēki: „tas ir skaistāks” vai „tas izskatās vieglāks”. Tu ieguldīsi lielu enerģiju un entuziasmu, lai sasniegtu savu mērķi, un tu esi vienīgā atbildīgā persona par savu izvēli, tādēļ esi patiesi drošs par to, ko tu dari.
Uzzini, kā sasniegt kalnu.
Bieži vien, tu vari saskatīt kalnu no attāluma – skaists, interesants, pilns ar izaicinājumiem. Bet tomēr, kad tu mēģini to sasniegt, kas notiek? To ieskauj ceļi; starp tevi un tavu mērķi ir mežs; un tas, kas liekas skaidrs uz kartes, realitātē ir daudz, daudz sarežģītāks. Tādēļ tev ir jāizmēģina visi ceļi un taciņas, līdz vienudien, tu attapsies pie kalna, kura virsotni tu vēlies sasniegt.
Mācies no kāda, kurš jau tur ir bijis.
Vienalga, cik unikāli mēs sev liekamies, vienmēr ir kāds, kuram ir bijuši tieši tādi paši sapņi, un kāds, kurš būs atstājis aiz sevis norādes, lai kāpiens būtu mazāk grūts: labākās vietas, kur pievienot virvi, iemītas takas un aplauzti zari, lai vieglāk tās būtu šķērsot. Tas ir tavs kāpiens un tava atbildība, bet nekad neaizmirsti, ka citu cilvēku pieredze vienmēr ir noderīga.
Briesmas, kas ir saskatāmas tuvumā, ir kontrolējamas.
Kad tu sāc kāpt savā sapņu kalnā, pievērs uzmanību tam, kas tev ir apkārt. Te, protams, ir kraujas. Te ir gandrīz nemanāmas plaisas. Te ir akmeņi, kas ir tik gludi dēļ lietus un vēja, ka tie ir palikuši tik slideni kā ledus. Bet, ja tu zini, kur tu sper savus soļus, tu redzēsi visus slazdus un būsi spējīgs no tiem izvairīties.
Ainava mainās, tādēļ paņem no tās visu.
Tev vienmēr, pavisam dabiski, vajadzētu paturēt prātā savu mērķi – sasniegt virsotni. Tomēr, kamēr tu kāp, skats mainās, un te nav nekas nepareizs, ik pa laikam, apstāties un izbaudīt ainavu. Ar katru metru, ko tu kāp, tu spēj saskatīt nedaudz tālāk, tādēļ nesteidzies iepazīt lietas, ko tu līdz šim nebiji pamanījis.
Respektē savu ķermeni.
Tu spēsi sasniegt virsotni tikai tad, ja sniegsi savam ķermenim uzmanību un rūpes, ko tas ir pelnījis. Tev ir viss laiks, ko tev dzīve ir devusi, tādēļ neprasi pārāk daudz no sava ķermeņa. Ja tu iesi pārāk ātri, tu nogursi un padosies pusceļā. Ja tu iesi pārāk lēnu, iespējams, ka nakts tevi panāks un tu apmaldīsies. Izbaudi ainavu, dzer atspirdzinošo avota ūdeni un ēd augļus, ko Māte Daba tev tik laipni piedāvā, bet turpini iet.
Respektē savu dvēseli.
Pārstāj visu laiku atkārtot : „Es to izdarīšu”. Tava dvēsele to jau zina. Tas, kas ir jādara, ir jāpielieto šis garais gājiens, lai mācītos un augtu, lai aizsniegtu horizontu, lai pieskartos debesīm. Apsēstība tev nepalīdzēs sasniegt mērķus un izbojās kāpšanas prieku. Tajā pašā laikā, visu laiku neatkārto: „Tas ir daudz grūtāk nekā man likās.”, tādēļ, ka tas novārdzinās tavu iekšējo spēku.
Esi sagatavot noiet papildus jūdzi.
Ceļš uz kalna virsotni vienmēr ir augtāks nekā tu domā. Pienāks brīdis, kad tas, kas liekas tuvs, vēl joprojām ir ļoti tālu. Bet tā kā tu esi sagatavots, lai ietu līdz galam, tam nevajadzētu sagādāt kādas problēmas.
Esi prieka pilns, kad sasniedz virsotni.
Raudi, sit savas plaukstas, izbļauj pavisam skaļi, ka tu to izdarīji; ļauj vējam (tāpēc, ka tur augšā vienmēr ir vējains) attīrīt tavu prātu, atvēsinies, noauj basas kājas, atver savas acis, izpūt putekļus laukā no savas sirds. Tas, kas reiz bija tikai sapnis, tāla vīzija, tagad ir daļa no tavas dzīves. Tu to izdarīji, un tas ir ļoti, ļoti labi.
Izsaki solījumu.
Tagad, kad esi atklājis sevī spēku, par ko līdz šim nezināji, ka tev tāds piemīt, saki sev, ka tu to pielietosi katru dienu; apsoli sev – atklāt vēl vienu kalnu un doties jaunā piedzīvojumā.
Pastāsti savu stāstu.
Jā, stāsti par savu piedzīvojumu. Esi par piemēru citiem. Stāsti, ka tas ir iespējams, un tad arī citi spēs atrast drosmi, lai kāptu paši savos kalnos.
/Paulo Coelho „Like the flowing river”/
