Izvēlies kalnu, kurā tu vēlies uzkāpt.
Neietekmējies no tā, ko saka citi cilvēki: „tas ir skaistāks” vai „tas izskatās vieglāks”. Tu ieguldīsi lielu enerģiju un entuziasmu, lai sasniegtu savu mērķi, un tu esi vienīgā atbildīgā persona par savu izvēli, tādēļ esi patiesi drošs par to, ko tu dari.
Uzzini, kā sasniegt kalnu.
Bieži vien, tu vari saskatīt kalnu no attāluma – skaists, interesants, pilns ar izaicinājumiem. Bet tomēr, kad tu mēģini to sasniegt, kas notiek? To ieskauj ceļi; starp tevi un tavu mērķi ir mežs; un tas, kas liekas skaidrs uz kartes, realitātē ir daudz, daudz sarežģītāks. Tādēļ tev ir jāizmēģina visi ceļi un taciņas, līdz vienudien, tu attapsies pie kalna, kura virsotni tu vēlies sasniegt.
Mācies no kāda, kurš jau tur ir bijis.
Vienalga, cik unikāli mēs sev liekamies, vienmēr ir kāds, kuram ir bijuši tieši tādi paši sapņi, un kāds, kurš būs atstājis aiz sevis norādes, lai kāpiens būtu mazāk grūts: labākās vietas, kur pievienot virvi, iemītas takas un aplauzti zari, lai vieglāk tās būtu šķērsot. Tas ir tavs kāpiens un tava atbildība, bet nekad neaizmirsti, ka citu cilvēku pieredze vienmēr ir noderīga.
Briesmas, kas ir saskatāmas tuvumā, ir kontrolējamas.
Kad tu sāc kāpt savā sapņu kalnā, pievērs uzmanību tam, kas tev ir apkārt. Te, protams, ir kraujas. Te ir gandrīz nemanāmas plaisas. Te ir akmeņi, kas ir tik gludi dēļ lietus un vēja, ka tie ir palikuši tik slideni kā ledus. Bet, ja tu zini, kur tu sper savus soļus, tu redzēsi visus slazdus un būsi spējīgs no tiem izvairīties.
Ainava mainās, tādēļ paņem no tās visu.
Tev vienmēr, pavisam dabiski, vajadzētu paturēt prātā savu mērķi – sasniegt virsotni. Tomēr, kamēr tu kāp, skats mainās, un te nav nekas nepareizs, ik pa laikam, apstāties un izbaudīt ainavu. Ar katru metru, ko tu kāp, tu spēj saskatīt nedaudz tālāk, tādēļ nesteidzies iepazīt lietas, ko tu līdz šim nebiji pamanījis.
Respektē savu ķermeni.
Tu spēsi sasniegt virsotni tikai tad, ja sniegsi savam ķermenim uzmanību un rūpes, ko tas ir pelnījis. Tev ir viss laiks, ko tev dzīve ir devusi, tādēļ neprasi pārāk daudz no sava ķermeņa. Ja tu iesi pārāk ātri, tu nogursi un padosies pusceļā. Ja tu iesi pārāk lēnu, iespējams, ka nakts tevi panāks un tu apmaldīsies. Izbaudi ainavu, dzer atspirdzinošo avota ūdeni un ēd augļus, ko Māte Daba tev tik laipni piedāvā, bet turpini iet.
Respektē savu dvēseli.
Pārstāj visu laiku atkārtot : „Es to izdarīšu”. Tava dvēsele to jau zina. Tas, kas ir jādara, ir jāpielieto šis garais gājiens, lai mācītos un augtu, lai aizsniegtu horizontu, lai pieskartos debesīm. Apsēstība tev nepalīdzēs sasniegt mērķus un izbojās kāpšanas prieku. Tajā pašā laikā, visu laiku neatkārto: „Tas ir daudz grūtāk nekā man likās.”, tādēļ, ka tas novārdzinās tavu iekšējo spēku.
Esi sagatavot noiet papildus jūdzi.
Ceļš uz kalna virsotni vienmēr ir augtāks nekā tu domā. Pienāks brīdis, kad tas, kas liekas tuvs, vēl joprojām ir ļoti tālu. Bet tā kā tu esi sagatavots, lai ietu līdz galam, tam nevajadzētu sagādāt kādas problēmas.
Esi prieka pilns, kad sasniedz virsotni.
Raudi, sit savas plaukstas, izbļauj pavisam skaļi, ka tu to izdarīji; ļauj vējam (tāpēc, ka tur augšā vienmēr ir vējains) attīrīt tavu prātu, atvēsinies, noauj basas kājas, atver savas acis, izpūt putekļus laukā no savas sirds. Tas, kas reiz bija tikai sapnis, tāla vīzija, tagad ir daļa no tavas dzīves. Tu to izdarīji, un tas ir ļoti, ļoti labi.
Izsaki solījumu.
Tagad, kad esi atklājis sevī spēku, par ko līdz šim nezināji, ka tev tāds piemīt, saki sev, ka tu to pielietosi katru dienu; apsoli sev – atklāt vēl vienu kalnu un doties jaunā piedzīvojumā.
Pastāsti savu stāstu.
Jā, stāsti par savu piedzīvojumu. Esi par piemēru citiem. Stāsti, ka tas ir iespējams, un tad arī citi spēs atrast drosmi, lai kāptu paši savos kalnos.
/Paulo Coelho „Like the flowing river”/
Tags: atziņas, Coelho