Reizumis, un tā notiek visai bieži, man asaras sakāpj acīs, kad redzu, lasu vai dzirdu par to, cik briesmīgi klājas tiem dzīvniekiem, kuri nonākuši cilvēku rokās. Sāpes, ciešanas, vientulība, naivitāte, nāve. Dusmas. Niknums. Žēlums. Skumjas. Riebums. Visa pasaules ēka vaid zem tās nastas, kur sakrājies ļaunums, ko mēs, cilvēki, nodarām šiem mēmajiem, bezpalīdzīgajiem radījumiem. Tik tiešām sirds, nevis prāts vien prasa tam pielikt punktu, prasa, lai mēs viņu labā pārvaram ieradumus un spēkus, kas dara mūs par dzīvnieku sistemātiskiem apspiedējiem. Rakstos vēstīts, ka visas dižās kustības piedzīvo trīs stadijas: vispirms doma ir smieklīga, tad tiek apspriesta, pēdīgi – pieņemta. Tieši trešās stadijas īstenošana – idejas pieņemšana un ieviešana – prasa no mums gan kaislību, gan disciplīnu, gan sirdi, gan prātu. Dzīvnieku liktenis ir mūsu rokās. Lai Dievs dod, ka šis uzdevums mums būtu pa spēkam.
* Fragments no – Tom Regan, „The Case for Animal Rights”. Berkeley: University of California Press, 1983.
Publicēts žurnālā “Kentaurs XXI“, Nr. 25, 2001.
Avots: http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/09/26/toms-rigens-dzivnieku-tiesibu-aizstaviba/
Krista Grācija 