Ar katru gadu arī manī plaukst jaunas sajūtas, jauna izpratne, jauns redzējums. Spēju saskatīt lietas, izbaudīt mirkļus, priecāties un smieties par to, ko agrāk, iespējams, nemaz nebiju pamanījusi. Tas ir pavasaris. Šogad tas man ir atnesis tik daudz jauna. Brīvdienas Jūrkalnē bija patiesi jauks un vēl nebijis notikums. Vieta. Sajūtas. Cilvēki, kas apkārt. Jūra. Mirklis. Smiltis starp maniem pirkstiem. Ar pēdām samīļoju Zemes māti. Sajutu. Smaidīju. Izgaršoju. Gaiss smaržo. Vējš glāsta. Kāds samīļo. Šos mirkļus ielikt mazā lādītē un paturēt. Un tad, kad gribās atkal sajust, atvērt vaļā un atkal no jauna izbaudīt. Šogad ir daudz savādāk. Apzinos sevi atkal un atkal no jauna. Eju ceļu. Ceļu pretī Gaismai. Tā īpaši šogad viss liekas. Laikam nevis liekas, bet tā vienkārši ir.
Krista Grācija 